Deviņdesmito gadu pašās beigās un divtūkstošo gadu sākumā vai ik dienu gar Brīvības pieminekli pastaigājās kāds vecs vīrs. Ar interesi viņš noraudzījās garāmgājējos un godbijīgi nolieca galvu pieminekļa priekšā. Tas bija viens no mūsu tautas ievērojamākajiem dzejniekiem – Andrejs Eglītis, kurš tikai 1998. gadā atgriezās Latvijā pēc gariem trimdā pavadītiem gadiem. Dzejnieks, par kuru mēs lasām literatūras mācību grāmatas lappusēs, bet mūsu vecāki un vecvecāki viņu drīkstēja pieminēt tikai čukstus šaurā draugu lokā. Dzejnieks, kurš plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams kopš 1943. gada, kad kopā ar Lūciju Garūtu uzrakstīja kantāti “Dievs, tava zeme deg!”.…
