NOVĒROŠANA – viena no izplatītākajām un senākajām empīriskajām metodēm, ko izmanto pedagoģiskās pieredzes izpētē. Novērošana ir pētāmo parādību speciāli organizēta uztvere. Lai ar tās palīdzību iegūtu objektīvus rezultātus, jāprot atlasīt būtisko, raksturīgāko, saskatīt vispārīgo un konkrēto.
Atkarībā no pētīšanas uzdevuma, iespējams veikt:
1)vispārīgu novērošanu;
2)atsevišķu rādītāju novērošanu.
Pirms novērošanas metodes izmantošanas, jāizvirza mērķis un jāsastāda plāns. Piemēram, mērķis – izpētīt skolēna N. personības īpatnības un pēc dotās raksturojuma shēmas sastādīt sīku skolēna psiholoģiski pedagoģisko raksturojumu; plāns – novērot skolēnu N. mācību darbā (konkretizēt, kuru priekšmetu stundās veiks novērojumus) un konstatēt:
a) sekmes,
b) attieksmi pret mācībām,
c) spējas mācīties,
d) mācīšanās motīvus,
e) prasmi mācīties,
f) valodas attīstību,
g) intereses un spējas,
h) temperamentu,
i) disciplinētību,
j) attieksmi pret skolotāju.
Novērošanas rezultātus fiksē protokolā, norādot datumu un vērošanas laiku. Secinājumus izdara uz vairāku protokolu pamata.
…
