Cilvēka emocijas
Līdz ko Rasma sadzird Spodra vijoles skaņas, viņa atdzīvojas un līdz ar viņu arī mežs.
Bet, kad Spodris beidz spēlēt, viss apkārt norimstas un apklust.
Dabas izjūtas
„Bija rāma nakts. Tālu aiz cirtuma gurdi pīles brēca. (..) - Piepeši mežs atdzīvojās. Kā zvaigžņu tīklis mani apņēma trīcošas vijoļu skaņas.
(..) Klusēja lauki, klusēja mežs.”
Rasma Spodri nav redzējusi kopš liktenīgā vakara, viņa jūtas nomākta.
„Divus sestdienas vakarus no vietas lija lietus. Vispārīgi laiks bija ļoti nelāgs.”
Siltais laiks ir kā vēstījums, ka gaidāms kas labs.
„Atgriezās atkal silti vakari un siltas naktis.”…
