1. attēlā redzamas augsnes pH izmaiņas atkarībā no augsnes horizontiem. Redzams, ka abi Ah horizonti ir ievērojami skābāki par pārējiem. Tas izskaidrojams ar to, ka trūdvielu akumulācijas horizontā ir uzkrātas humificētās nobiras (šajā gadījumā egļu vērī uzkrājas skujas, kas ir skābas). Pārējos trīs horizontus varētu raksturot kā bāziskus/neitrālus (pH svārstās no 7,32 līdz 7,46).
Interesanti, ka salīdzinot ar ph-metru mērītos un ar universālo indikatoru noteiktos rezultātus, praktiski visi rezultāti ar indikatoru bija zemāki. Tas izskaidrojams ar to, ka šie augsnes paraugi vairums ir bāziski/neitrāli, kas sakrīt ar indikatora maksimālo vērtību 7.
2. attēlā redzamas trūdvielu procentuālās izmaiņas atkarībā no augsnes horizontiem. Trūdvielas ir augsnes organisko vielu daļa, kas ir labi sadalījusies un kas radusies, bioķīmiski pārveidojoties augu un dzīvnieku atliekām. Izteikti redzama viena sakarība-jo dziļāks horizonts, jo mazāks trūdvielu daudzums. Tas ir loģiski, jo trūdvielas uzkrājas augsnes virsējos horizontos (O un A), zemāk tās tiek „pārvietotas” ar ūdeņu un augsnes dzīvnieku palīdzību. Sevišķi krasas izmaiņas redzamas starp Ah1 un Ah2 horizontiem (atšķirība 1,55 %). Jo lielāks trūdvielu daudzums, jo augsne ir auglīgāka. Pēc 2. attēla redzams, ka šajā augsnē (kā praktiski visās) auglīgāki ir virsējie slāņi.…
