Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Dažādu antīkās ētikas tradīciju apskats (Aristoteļa, kiniķu, Senekas un Plotīna)', 1.
  • Referāts 'Dažādu antīkās ētikas tradīciju apskats (Aristoteļa, kiniķu, Senekas un Plotīna)', 2.
  • Referāts 'Dažādu antīkās ētikas tradīciju apskats (Aristoteļa, kiniķu, Senekas un Plotīna)', 3.
  • Referāts 'Dažādu antīkās ētikas tradīciju apskats (Aristoteļa, kiniķu, Senekas un Plotīna)', 4.
  • Referāts 'Dažādu antīkās ētikas tradīciju apskats (Aristoteļa, kiniķu, Senekas un Plotīna)', 5.
  • Referāts 'Dažādu antīkās ētikas tradīciju apskats (Aristoteļa, kiniķu, Senekas un Plotīna)', 6.
  • Referāts 'Dažādu antīkās ētikas tradīciju apskats (Aristoteļa, kiniķu, Senekas un Plotīna)', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Laime ir tikumība vai kāds no tikumiem, jo mēs saprotam jēdzienu laime kā dvēseles aktivitāti, kurā izpaužas tikumība. [2, 38]
Būtībā kā uzsver Džons Kūpers (John Cooper) vienā no saviem darbiem, tad interpretācija par to, kas tiek saprasts ar laimi (happiness/) ir neskaidrs – spriedumi par to kādā veidā pats Aristotelis šo jēdzienu lieto sniedzas tālāk par vienkāršu instrumentālo nozīmi. Kūpers uzskata, ka Aristoteļa filosofijā šim jēdzienam piemīt arī augstākais jeb absolūtais labums,  ir ne tikai līdzeklis, bet arī mērķis. Šādējādi  ir saistīta ar praktisko gudrību, kura ir vairāk kā tikai spriedumi, jo tā ietver sevī arī spriešanas dialektiku un zināma veida intelektuālo intuīciju ar kurām tad arī šis absolūtais labums tiek sasniegts. Praktisko gudrību Aristotelis lieto iebilstot pret Platona uzstādījumu par vienu augstāko gudrības formu, tādēļ Aristotelis uzsver cieņas, gudrības un baudas saistību ar labumu, kas izriet no tām pašām, ar to pielietošanu.
Tikumība ir apzinātas izvēles ceļā iedibinājusies noturīga rakstura kvalitāte, kas atrodas vidū attiecībā pret mums. Šo vidu nosaka prāts, turklāt tā, kā to saprot praktiskajā rīcībā gudrs. Vidus ir starp diviem netikumiem – pārmērību un nepietiekamību. Tikumība atrod un izvēlas vidu. [2, 54]
Diezgan interesantu  skaidrojumu Aristotelis sniedz Nikomaha ētikas pirmajā grāmatā (NE I), kurā viņš skaidro, ka rīcības raksturs, dvēsele un tās daļas ietekme sapratni par labo un par laimi. Laimi Aristotelis skaidro kā dvēseles spēju un funkciju. Kā lielākā daļa Aristoteļa pētnieki norāda, tad daudzi problēmjautājumi ir saistīti tieši ar šādu laimes priekšstatu. Kā norāda pats Aristotelis NE X, tad prāta nespēja sasniegt laimi ir saistīta ar tā nespēju vai negribēšanu iedziļināties detaļās, bailēs pazaudēt kopskatu. Aristotelim ir svarīgi parādīt, ka viņa laimes izpratne ir saistīta ar cilvēka dzīvi, tādēļ viņš pieļauj tikuma saistību ar praktisko gudrību, kura ir pielietojama dzīvē un tādēļ vērtējama kā šis tikums, kaut arī nenoliedz šīs praktiskās gudrības nepieciešamo saikni ar zināma veida filosofisku gudrību. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants