Dzīvnieki jau kopš senatnes ir kļuvuši par cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Dzīvnieki cilvēkam kalpo par visdažādākajiem mērķiem- estētiski, kā mīļdzīvnieki, kurus mēs lutinām, apmīļojam un uzskatām par savas ģimenes locekļiem, kā mājdzīvnieki, kas cilvēkam ir kā uztura avots, kā palīgi cilvēka ikdienas darbos, kā sargi, kas rūpējas par cilvēka drošību. Dzīvniekus arī izmanto dažādos eksperimentos medicīnā, zinātnē un citur. Kā arī dzīvnieki ir līdzeklis dabīga, kvalitatīva un dārga apģērba iegūšanai. Un visu šo darbību rezultātā dzīvniekiem nākas ciest.
Dzīvnieks ir pakļauts cilvēka gribai un nekad nav varējis ietekmēt šo apstākli. Dzīvnieki tiek izmantoti dažādās sfērās cilvēka dzīvē un vienīgais, kas regulē cilvēka un dzīvnieka attiecības ir likums. Tas ir kā līgums, kas noslēgts starp cilvēku un dzīvnieku. Dzīvnieku aizsardzības likuma ievadā ir rakstīts: „ Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. ”…
