Šķēpmešanas pirmsākumi.
Šķēpa mešanas pirmsākumi droši vien meklējami sensenos laikos, kad mūsu senči ar pīķi rokās devās medībās, lai sagādātu uzturu. Senie grieķi rīkoja sacensības, metot šķēpus mērķī un tālumā. Kā sporta rīks šķēps plašu popularitāti ieguva pagājušā gadsimta otrajā pusē Skandināvijā.
20.gadsimta sākumā Skandināvijā izsrādaja pirmos šķēpa mešanas noteikumus, kuri it kā apvienoja gan mešanu tālumā, gan mērķī. Uzvarēja tas, kurš rīku aizmeta vistālāk, bet šķēpam noteikti bija janokrīt divdesmit metru platā joslā un jāieduras zemē. Bieži vien tiesnešiem radās domstarpības par to, vai šķēps iedūries zemē, vai nokritis horizontāli. Par pareiziem atzina tikai tādus metienus, ja zem šķēpa uzgaļa varēja pabāzt vismaz divus pirkstus.
Vēlāk ieskaitīja metienus, ja šķēpa uzgalis, pieskaroties zemei, tajā atstāja saredzamu skrambu. Visbeidzot radās prasība, lai zemei pirmais pieskartos uzgalis. Piecdesmitajos gados, kad sķēps jau lidoja pāri 80 metriem, sportistiem bija grūti trāpīt divdesmit metrus platajā joslā, tāpēc izveidoja 60 grādus platu sektoru.…
