Polimērijas gadījumā divi vai vairāki dominantie gēni, kas pieskaitāmi dažādām alēlēm nosaka vienas un tās pašas ārējās pazīmes veidošanos. Pazīmju iedzimšanu un mainību nosaka ar statiskās metodes palīdzību – parēķinot pazīmes vidējo vērtību un dispersiju. Šo metodi izmanto, jo pārsvarā pēta kvantitātes pazīmes (F2 paaudzē nevar pietiekami skaidri atšķirt dažādas pēcnācēju kategorijas), kuras ietekmē liels skaits gēnu, kas ar statisko metodi izveido aptuvenu normālīknes sadalījumu. Pazīme atkarīga no līdzīgas iedarbības gēniem. Ja līdzīgas iedarbības gēnos pietiek ar vienu dominanto alēli jebkurā no tiem, lai pazīme izpaustos, tad to sauc par neadītīvo polimēriju. Šajā gadījumā dominanto alēļu daudzums neietekmē pazīmi. Piemēram, sējas zirņiem divi gēni Fa-fa un Fas-fas nosaka ziedu izvietojumu un pietiek ar vienu dominanto alēli jebkurā no tiem, lai ziedam būtu normāls izvietiejums, tikai gadījumā, ja F2 paaudzē parādās divkāršs recesīvs homozigots –fafafasfas, tad ziedi sakārtojās visgarām stublājam. Ja pazīmes izpausmes pakāpe atkarīga no dominanto alēļu kopēja skaita līdzīgas iedarbības gēnos, tad to sauc par aditīvo polimēriju.…
