Administratīvā procesa dalībnieki

Procesa dalībnieks ir tiesīgs izmantot vairākus pārstāvjus. Turklāt tas personai neatņem tiesības pašai piedalīties procesā. Pārstāvis darbojas pieteicēj vārdā un interesēs, pašam pieteicējam saglabājot aktīva procesa dalībnieka lomu. Persona var procesa laikā no pārstāvja atteikties un vest lietu tālāk pati. Arī pārstāvis var attiekties, rakstveida paziņojot pārstāvamajam un tiesai.
Attiecībā uz pilnvarojuma saturu piemērojamas CL normas par pilnvarojumu.
Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros.
Parastā un speciālā (kvalificētā) pārstāvība – pilnvarojums vest lietu dod tiesības pārstāvim pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot darbības, kuru izpildīšanai likums prasa īpašu pilnvarojumu.
*kvalificētais (speciālais) pilnvarojums ietverts APL, atbilstoši tam pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši norādāmas tiesības:
1)iesniegt pieteikumi;
2)atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma;
3)grozīt pieteikuma priekšmetu;
4)atzīt prasījumu pilnībā vai kādā daļā;
5)pārsūdzēt tiesas nolēmumu;
6)iesniegt izpildei izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu un izbeigt izpildu lietvedību.
Šo procesuālo darbību veikšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums, jo tās ir būtiskas, tas ir, var ietekmēt procesa virzību. Vispārīgi formulējumi, piemēram, vest savas lietas tiesā, pārstāvēt tiesas procesā u.tml., nav uzskatāmi par tiesiski saistošu pilnvarojumu. Konstanta Senāta prakse šajos gadījumos.
*pilnvarojums ir personas griba, kas tiesai jānoskaidro. Ja pilnvara tiek iesniegta līdz tiesas sprieduma pieņemšanai, tās sākotnējais trūkums tiek labots ar atpakaļejošu spēku. Katrā gadījumā jānoskaidro pārstāvamā griba. Procesuālo normu ievērošana nav pašmērķis. Tiesnesim jādod termiņš, lai novērstu trūkumus. Galvenais ir novērst gadījumu, kad persona iesniedz sūdzību citas personas vārdā pretēji tās gribai. Būtiski ir nošķirt formālos trūkumus no pilnvarojuma neesamības. Atteikšanās pieņemt procesuālo dokumentu sakarā ar pilnvarojuma neesamību ir pamatota tikai tad, ja tiesa konstatē, ka pilnvarojuma nav, nevis ja procesa dalībnieks to nav atbilstoši noformējis vai iesniedzis tiesai.
…