Amjēnas katedrāle
Pirms vēl Amjēnas katedrāle sākta būvēt kā viens no spilgtākajiem Augstās gotikas paraugiem Francijā, tā piedzīvojusi vienīgi neveiksmes. Vienreiz nopostītu 9.gs beigās vai 10. gs sākumā un divreiz nodegušu ugunsgrēkos 1137. un 1218. gadā, to atkal ātri sāka atjaunot ap 1220. gadu, kā arhitektu pieaicinot Robert de Luzarches.
Pateicoties tehniskajai attīstībai, pieredzei, kas iegūta no citām celtnēm un ātrumam kādā tā tika uzcelta, Amjēnas katedrālei ir reti saskanīgs stils.13 Lielākā daļa ēkas tika pabeigta jau 1288. gadā, vēlāk fasādē tika veiktas arī nelielas izmaiņas, kā rezultātā katedrāle bieži tiek minēta arī saistībā ar starojošās gotikas stilu un liesmojošo gotiku (tika izveidots jauns Rozes logs).(14.att.)
Katedrāle ir lielākā no trim ievērojamākajām Gotikas katedrālēm, kas būvētas 13. gs, un tā joprojām skaitās lielākā Francijā.14 Katedrāles centrālais joms sasniedz 42,3 m augstumu un 145 m garumu. Iekštelpas veidojas ļoti plašas (14. att.) - sānjomi, plašais transepts, koris un kapelas it kā saplūst ar vidējo jomu vienā plašā koptelpā. Tāpat kā citās Francijas gotiskajās katedrālēs Amjēnā ir izmantota karkasu sistēma ar ribu velvēm, arkbutāniem un kontrforsiem, galvenā uzmanība vērsta uz rietumu fasādi ar diviem torņiem, ko šķeļ trīs iedziļināti portāli. Torņi vēl nebija pabeigti līdz pat 1366. gadam, kad sāka strādāt pie dienvidu pusē esošā .15 Vidējā joma un transepta krustošanās vieta paceļas vēl viens garš, un slaids tornis. (15.att)
…
