Vidējo brieduma gadu perioda galvenā problēma ir atrisināt konfliktu starp divām iespējām – starp „spēju radīt” un „stagnāciju”. Tie, kuri sasniedz spēju radīt, ir mazāk vērsti uz sevi, vairāk uz citiem.
Pēc krīzes, kas sasaucas ar E. Eriksona teoriju par sociālo un personīgo sasniegumu pretstatīšanu un koncentrēšanos uz nākotnes veidošanu – “mērķa veidošanu”, apmēram 45 gadi vīriešiem un sievietēm, lielākajai daļai iestājas stabilitātes periods, stabilitāte, kādas nav bijis vēl nevienā attīstības periodā. Šajā laikā cilvēki apzinās savas prasmes, dotības, talantus, viņu radītais sasniedz maksimumu, cilvēki bauda dzīvi. Ja pusmūžā nav nekas piepildīts, tad iestājas vispārēja vienaldzība, neapmierinātība, negatīvisms, depresija, frustrācija, kas var pāraugt agresivitātē vai nu pret sevi (alkoholisms), vai pret citiem.
…
