Mēs paši esam savas dzīves noteicēji, un to kā mēs viņu nodzīvosim, lielākoties atkarīgs tikai no mums pašiem. No tā, vai esam gatavi pieņemt likteņa izaicinājumu, vai gatavi pārmaiņām, kuras, var būt nesakrīt ar mūsu audzināšanu, morālajiem principiem un sabiedrībā pieņemtajām normām. Dzīve, taču ir tāda, kādu mēs viņu gribam redzēt un, ja cilvēks pasīvi raugās uz visu apkārt notiekošo, un ar nolemtību pieņem visus likteņa sitienus, tad galu rezultāts ir paredzams – dzīve neizdevās, apkārt vientulība un tukšums. Viss, kā Gija de Mopasāna novelē „Nožēla” («Сожаление»).
Rudens. Līst lietus. Birst lapas un liekās, ka viss apkārt tik drūms un pelēks, kā visa iepriekšējā 62-gadu garā, Pola Savalsa, vienmuļā dzīve. Bērnība, kārtīga ģimene, laba izglītība – viss kā pienākās. Ierastā ikdiena, diendienā. …
