Dekolonizācijas process Čadā, tāpat kā daudzās citās kolonijās, sākās pēc Otrā pasaules kara,
kad valsts dienvidos esošā Čadas Progresīvā Partija uzsāka cīņu par neatkarīgas valsts izveidošanu,
atbrīvošanos no Francijas un tās metropoles - Parīzes. Šīs partijas līderis bija Fransē Tombalbaije,
kurš pēc Čadas neatkarības iegūšanas 1960. gada 11. augustā kļuva par pirmo Čadas republikas
prezidentu.
Čada pēc atbrīvošanās no Francijas izvēlējās miermīlīgu, demokrātiskas republikas attīstības
ceļu, taču daudzu un dažādu konfliktu un protestu dēļ gan pašā Čadā, gan blakus esošajās valstīs
neļauj šo attīstības ceļu nosaukt par miermīlīgu.
Visas grūtības sākās jau 1965. gadā, kad Čadas musulmaņu nemiernieki bija neapmierināti ar
valsts prezidentu Tombalbaije, jo uzskatīja, ka viņš izturas netaisni un diskriminē dienvidniekus.
Radušais konflikts pārrauga Čadas Pilsoņu karā, kurš bez lieliem pārtraukumiem turpinājās līdz pat
1993. gadam. Lai atrisinātu šo konfliktu iesaistījās arī Francijas karaspēks. …
