Katra acs vienlaicīgi uztver gaismu no noteiktas telpas, ko sauc par redzes lauku. Redzes lauku var raksturot arī kā telpu, ko uztver nekustīga acs. Tā telpa, ko viena acs var redzēt pie nekustīgas galvas un acs stāvokļa. Normāls redzes lauks ir apmēram 900 no sāniem (laterāli) un 600 no deguna puses (mediāli). Ja kreiso roku iztiepj uz sāniem, tad skatoties taisni tā būs redzama tikai ar kreiso aci. Redzes lauks sniedzas apmēram 600 uz augšu un tikpat uz leju no horizontālās plaknes. Redzes lauku pārbaudei izmanto perimetriju. Redzes lauku mērījumu gaitā uzdevums ir noteikt tīklenes punktu jūtību. Tie var būt punkti ar pavājinātu jūtību vai "aklie" punkti – skotomas. Ja cilvēkam ir ametropijas, tad savstarpēji arī atšķirsies redzes lauka izmēri. Cilvēkam, kuram ir miopija, redzes lauks būs mazāks nekā hipermetropam. Redzes lauka mērījumu ietekmē arī pacienta veselības stāvoklis un noguruma pakāpe. …
