Viena no vispazīstamākajām un, iespējams, arī visefektīvākajām kaujas gāzēm, kas tikusi lietota daudzos 20.gs. militārajos konfliktos, ir sinepju gāze jeb iprīts. Pirmo reizi kaujā šo vielu pielietoja vācu armija pret angļu kareivjiem 1917. gadā, Pirmā Pasaules kara laikā, netālu no Beļģijas pilsētas Ipras, no kuras arī cēlies viens no populārākajiem vielas apzīmējumiem – iprīts1. Iprīts tika lietots gan gāzes, gan šķidrā formā. Gāzes veidā izsmidzināts aerosola veidā, sajaukumā ar citām ķimikālijām, tas bija dzeltenbrūnā krāsā ar īpatnēju smaržu. Tā kā šī viela apkārtējā vidē ir stabila, tad tā tika pielietota ne tikai tiešos uzbrukumos pretiniekam, bet arī ar mērķi aizkavēt konkrētas darbības kādā teritorijā4. Iprīts, iespējams, tika sintezēts pat jau gadsimtu pirms tā pirmā pielietojuma kā ķīmiskajam ierocim2. Iprīta ķīmiskais nosaukums ir 1,1-tiobishloretāns un formula Cl-CH2-CH2-S-CH2-CH2-Cl, kuru var iegūt sēra dihlorīdam reaģējot ar etilēnu.…
