Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 1.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 2.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 3.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 4.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 5.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 6.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 7.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 8.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 9.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 10.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 11.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 12.
  • Referāts 'Arodbiedrības reputācijas mērīšana', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Reputācija ir uzņēmējdarbības pamatā    4
  Aptauja    5
  Secinājumi un ieteikumi    8
  Pielikums    11
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un ieteikumi:
Analizējot un apstrādājot iegūtos anketu rezultātus, nākas secināt, ka sabiedrības interese un zināšanas par arodbiedrību darbu ir salīdzinoši vājās pozīcijās. Tā kā vairākums respondentu tomēr bija kādas Latvijas arodbiedrības dalībnieks, tad ir grūti pilnīgi un precīzi izvērtēt sabiedrības nostāju un viedokli. Tomēr dati liecina, ka sabiedrība ir noskaņota diezgan skeptiski pret NVO un arodbiedrībām. Tas liecina par zemo reputāciju.
Mūsdienu sabiedrība pastāv vēl aizvien uz dažādiem stereotipiem un vecu viedokļu līderības pamatiem. Nenoliedzami, lai jebkura organizācija vai uzņēmums iekarotu un izveidotu labu reputāciju, ir nepieciešams laiks. Laikā, kad sabiedrība mainās tik strauji, kā tas notiek pēdējos gados, izveidot un noturēt labu reputāciju ir sarežģīti un laikietilpīgi.
No respondentu sniegtajām atbildēm secinu, ka galvenā problēma arodbiedrību reputācijas veidošanā un virzībā ir komunikācija ar sabiedrību. Tāpēc izvirzu 4 galvenos problēmas iemeslus:
1. Vājā komunikācija ar sabiedrību;
2. Vājā komunikācija ar medijiem;
3. Sociālo tīklu vājā izmantošana;
4. Organizācijas iekšējās komunikācijas problēmas.
Tāpēc, pirmkārt, ir jāizprot sava reputācija un, otrkārt, ilgtermiņā jāzina organizācijas mērķis un tas, uz kurieni tā grasās iet. Kas ir tas ģeniālais arodbiedrībā? Ar ko arodbiedrības ir vienreizējas? Tie ir galvenie jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild, veidojot tēlu, kurš ar laiku nodrošinās reputāciju.
Manuprāt, reputāciju nevar izveidot, tā ir jānopelna. Un nopelnīt to var vairāk akcentējot labos darbus un paveikto, jo sabiedrībai ir „jāsadzird” arodbiedrību vēstījums tai.
1. Likt vadībai noskaidrot un saprast reputācijas nozīmi. Kādēļ tas ir svarīgi, ko tas dod, kā to mērīt. Tikai tad varēs izlemt, kā rīkoties.
2. Nevalstiskajām organizācijām (arodbiedrībām) ir nepieciešami Latvijas arodbiedrību video klipi.
Jāsāk ar to, ka arodbiedrības par svarīgu un nozīmīgu soli savā nākotnes plānošanā iekļauj reputācijas izvirzīšanu priekšplānā. Arodbiedrībām galvenokārt vajadzētu koncentrēties uz biedru skaita palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot organizatoriskā aktīvisma veicināšanai, vairojot aktivitātes arī interneta vidē. Tas stiprinātu iedzīvotāju uzticību arodbiedrībām kā svarīgam darba ņēmēju interešu aizstāvim darbā ar valsts pārvaldes institūcijām. arodbiedrībām tomēr vairāk vajadzētu pievērsties sociālā partnera lomas pildīšanai.

Autora komentārsAtvērt
Atlants