“Par absolūtisma laiku pieņemts dēvēt periodu, kas aizsākās ar Francijas Luija XIV nākšanu pie varas un noslēdzās ar Franču revolūciju.”[1; 243] Absolūtisms ir monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara.
Luijs XIV, saukts arī par Saules karali, absolūts monarhs Francijā, valsti izmantoja savu personīgo iegribu apmierināšanai, un par absolūtisma laikmeta devīzi kļuva Luija XIV izteiktā frāze: „Valsts- tas esmu es.” „Luija valdīšanas laikā vienkāršā tauta ticēja, ka karalis ir paša Dieva iecelts un akli sekoja un klausīja Karaļa iegribām. Luijs to bija apguvis vislabāk no visiem.”[1;247] Karalis Luijs XIV šī stratēģiskā teātra piedāvātās iespējas izmantoja intensīvi. Pateicoties cilvēku aklajai ticībai, Luijs dzīvoja tik greznu dzīvi, cik dzīve vispār var būt grezna, viņš bija apmeties Versaļas pilī un baudīja visas karaļa priekšrocības.…
