Runājot par diskrimināciju šajā valstī, autors arī aprakstīja par rezervātiem, kur dzīvo tikai melnādainie, un tie nedrīkstēja tos pamest, tikai gadījumā, ja darbavieta bija citur. Kā arī skumji šķita krasā atšķirība starp to, ka šajos rezervātos veikali bija tukši, slimnīcas bija sliktas, turpretī baltādaino „pusē” tas viss bija pavisam savādāk, tur, kur viņi dzīvoja, bija normāla civilizācija ar normālu dzīvesveidu.
Tas viss liek pamatīgi aizdomāties par savu dzīves līmeni un pašu uztveri. Protams, vienmēr mēs sastapsimies ar nerakstītajiem dzīves likumiem un negodīgajiem tās principiem. Vai tas nav negodīgi, ka minētajā Āfrikā tās iedzīvotājiem nav, ko ēst, bet mēs, latvieši sūdzamies, ka mašīnas vietā būs jāizvēlas sabiedriskais transports? Āfrikā trūkst ūdens, bet mēs sūdzamies par lietainajām dienām, kad samirkst kājas, dodoties prom no darba. Es gribētu teikt, ka ir negodīgi, taču apzinos arī to, ka cilvēks, kurš nezina sāta sajūtu, nesapratīs, ka paēst jebko citam ir lielākā dāvana.
…
