„Pasaulē nav neviena karaļnama, kas būtu labāks par mūsējo, nav nevienas monarhijas, kas būtu vecāka par mūsējo, nav varas, kas būtu lielāka un absolūtāka par mūsējo,” – tā Luijs XIV vērtēja sava laika Franciju.
Par valdnieka varenības simbolu viņš uzskatīja sauli, tāpēc iemantoja pavārdu „Saules karalis”
Saules karaļa varas galvenie balsti bija ierēdniecība, karaspēks, baznīca un galms.
17. gs. otrā pusē Francijai bija lielākā armija – Luija XIV valdīšanas laikā tā pieauga no 45 000 līdz 400 000 vīru.
Sauszemes robežu sargāja cietokšņu ķēde, valsts intereses uz jūras – spēcīga karaflote.
Augstākie virsnieki joprojām bija dižciltīgie, taču viņi bija zaudējuši tiesības darboties patstāvīgi.
Ārpolitikā Luija XIV mērķis bija Francijas hegemonija Eiropā.
Par lielāko šķērsli tā sasniegšanai joprojām tika atzīti Hābsburgi, pret kuriem vērsās galvenā Francijas militārā un diplomātiskā darbība.
…
