Mūzikas teorijas pamatā bija tetrahordi- četru skaņu lejupejošs virknējums, kur augstākā un zemākā skaņa veido tīru kvartu. Portāls laiki.lv apgalvo, ka jau Senajā Grieķijā bija priekšstats par konsonējošiem un disonējošiem intervāliem – konsonējošie ir klausītājam vispatīkamākie, disonējošie ir neharmoniski, nepatīkami.
Grieķu mūzikā bija 3 raksturu skaņkārtas: diatoniskās, hromatiskās un enharmoniskās, no kurām tikai diatoniskās atbilst mūsdienu mūzikas jēdzieniem, bet hromatiskās un enharmoniskās skaņkārtas ļoti krasi atšķiras no tagadējām, jo, piemēram, enharmoniskajās skaņkārtās notiek kustība pa ceturtdaļtoņiem.
No diatoniskās mūzikas sistēmas veidoja dažādas oktāvas, gammas (no augšas uz leju):
dorisko: mi fa sol la | si do1 re1 mi1
frīģisko: re mi fa sol |la si do1 re1
līdisko: do re mi fa | sol la si do1
miksolīdisko: Si do re mi | fa sol la si…
