Bieži vien cilvēks beidzot vidusskolu vēl nemaz neapzinās ko viņš vēlas darīt tālāk, kādu profesiju apgūt?
Es pati, divdesmit gados apzinājos, ka vēlos būt policiste, bet neizturēju iestājeksāmenu konkursu Policijas akadēmijā. Tad es sev apsolījos, ka mēģināšu to paveikt nākamajā reizē. Tā pēc desmit gadiem es kļuvu Juridiskās koledžas studente, kuru veiksmīgi arī pabeidzu. Uzsākot mācības es jutos kā lielā koku mežā, jo nesapratu, kā apgūt to visu kvantumu, kas tika uzdots. Uz pirmo eksāmenu bija liels stress, bet visos nākamos jau bija vieglāk. Secināju, ka „iezubrot” no galvas nav nekāda labuma, viela ir jāizprot un tad to var viegli atcerēties. Ļoti palīdzēja uzsāktais darbs pie tiesu izpildītājas par sekretāri-lietvedi.
Juridiskajā koledžā mācoties studentam tiek ielikti zināmi mācīšanās pamati, disciplinētība, ko diemžēl nevaru teikt par šo mācību iestādi. Mācību ritms tika izjaukts jau pirmajā studiju gadā pēc koledžas beigšanas. Augstskolas bibliotēkā nebija pieejama visa nepieciešamā literatūra, izdrukāt nepieciešamos materiālus arī nav iespējams, par ko arī studenti ir neapmierināti.…
