Psihofizioloģija

15. Atkarību izraisošu vielu vispārējs raksturojums un destruktīvā ietekme uz fizioloģisko atalgojuma sistēmu. Endogēnie kannabinoīdi un opioīdi.
Atkarību izraisošu vielu vispārējs raksturojums un destruktīvā ietekme uz fizioloģisko atalgojuma sistēmu –
Atkarību izraisošās vielas.:
o Opiāti : opijs, morfīns, kodeīns, heroīns, metadons;
o Stimulējošās vielas : kofeīns, nikotīns, efedrīns, Psihomotorie stimulanti: amfetamīns, kokaīns, nikotīns,anabolie steroīdi;
o Nomierinošas (sedatīvas) un miegu veicinošas vielas (barbiturāti): tiopentāls, pentobarbitāls, mazie trankvilizatori: benzodiazepīni un muskuļu relaksanti,alkohols: etilspirts;
o Vielas ar apšaubāmu spēju izraisīt atkarību (psihogēnas vielas): halucinogēni (LSD,meskalīns) un kannabinoīdi (marihuāna, hašišs, tetrahidrokanabinols),Stimulējoši halucinogēni: ecstazy (MDMA)
o Klīnikas apstākļos lietojamie medikamenti (lielie trankvilizatori): haloperidols, hlorpromazīns (gaistošs anestētiķis) jautrības gāze, halotāns, ēters;
o Antidepresanti: monooksidāzes inhibitori, serotonīna atpakaļ – uzsūkšanas inhibitori, tricikliskie antidepresanti.
Šīm vielām vai vismaz daļai no tām piemīt graujoša ietekme uz atalgojuma sistēmu. Tātad labsajūtu jeb atalgojuma sajūtu pēc pirmās reizes izraisa “atkarību-izraisošā viela”. Ja iestājas atkarība, tad atalgojumu izraisa atkarību izraisošā viela, kas kalpos kā dziņa atkal iegūt vielu. Ilgtoša atkarība rezultēsies ar nāvi jeb arī ilgstoša atkarību – izraisošo vielu lietošana ved pie letāla iznākuma. Narkotikas izraisa spēcīgāku dopamīna sekrēciju kā dabīgas “atalgojuma” darbības (Piemēram, baības uzņemšana paaugstina dopamīna sekrēciju par 45%, bet kokaīns vai amfetamīns par 500%). Dabīgā atalgojuma gadījumā smadzenes sargā ierobežojoši mehānismi(mēs pārtraucam ēst), bet narkotiku gadījumā baudu var paildzināt līdz fiziskam izsīkumam. Narkotikas mazina atalgojuma spēju aktivēties dabīgajās situācijās (sekss, ēšana).
Endogēnie kannabinoīdi un opioīdi - Endogēnie kannabinoīdi = retrogrādie transmitteri, kas modulē sinapšu darbību. Postsinaptiskais neirons no membrānas fosfolipīdiem veido un izdala sinapses spraugā kanabinoīdus. Tie saistās pie sev specifiskiem receptoriem pre-sinaptiskajā membrānā, izraisot potenciāl atkarīgo Ca jonu kanālu atvēršanos un K jonu kanālu aktivāciju. Tā rezultātā samazinās anterogrādo transmitteru sekrēcija un ietekme uz saviem receptoriem – metabolotropiem vai jonotropiem. Kannabinoīdu mlekulas ar specifisku transportu tiek atsūktas uz postsinaptisko neironu un metabolizētas.
Endogēnie kannabinoīdi - eikosanoīdi = arahidonskābes metabolīti. Darbojas kā retrogrādie mesendžeri šūnas komunikācijās, aktivē astrogliju, stimulē endogēno opiātu sekrēciju, ietekmē imūnsistēmas šūnu komunikāciju. Psihotropās vielas saistā spie kannabinoīdu receptoriem un izraisa atkarību.
…