Kāda ir atšķirība starp keinsisma un monetārisma teorijām jautājumā par valsts lomu ekonomikā?
Vislielākās pretrunas starp abām teorijām ir tādas, ka keinsisma piekritēji uzskata, ka, lai nodrošinātu makroekonomisko līdzsvaru, valstij ir jāveic dažādi aktīvi pasākumi, jo šeit valda atziņa, ka tirgus ekonomika pēc savas dabas ir nestabila, kā rezultātā tiek stimulēts koppieprasījums, valsts galvenais uzdevums ir sekmēt IKP pieaugumu. Savukārt monetārisma piekritēji uzskata, ka tirgus „neredzamā roka” nodrošina makroekonomisko līdzsvaru starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu, ka nav nepieciešama valsts iejaukšanās - tātad līdzsvara nodrošināšanai ir jāstimulē piedāvājums, regulējot naudas masu apgrozībā.1
Raksturojiet budžeta sistēmas struktūru Latvijā?
Latvija ir unitāra valsts, līdz ar to mūsu valstī divpakāpju budžets, kas pēc pakļautības tiek iedalīts valsts un pašvaldību budžetā. Savukārt pēc izlietojuma mērķa valsts un pašvaldību budžetus iedala pamatbudžetā un speciālajā budžetā. Pamatbudžets ir budžeta daļa , ko veido valsts ieņēmumi, kas paredzēti vispārējo izdevumu segšanai. Savukārt, speciālo budžetu veido īpaši iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti speciālam mērķim. Līdz 90. gadiem pastāvēja apmēram piecdesmit speciālo budžetu un fondu, bet no 2004. gada Latvijā ir tikai viens šāds budžets – valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets. 2
Kādas budžeta ieņēmumu sastāvdaļas?
Ieņēmumus veido visi valsts un pašvaldību institūciju saņemtie līdzekļi atbilstoši valsts likumiem un normatīvajiem aktiem. Lielāko ieņēmumu daļu veido iekasētie nodokļi.
Nodokļu ieņēmumu pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes, uzņēmuma ienākums, iedzīvotāju ienākums, sociālais un pārējie nodokļi. 3
…
