Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.11.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 1.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 2.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 3.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 4.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 5.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 6.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 7.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 8.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 9.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 10.
  • Referāts 'Konfliktu atrisināšanas metodes', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Sākotnējie vadības procesu pētnieki apgalvoja. ka konflikti organizācijās ir nevēlami un jādara viss, lai no tiem izvairītos.
Šodienas uzskats – organizācija bez konfliktiem – tas ir ne vien neiespējami, bet arī nevēlami, jo lai tā būtu sekmīga tā nedrīkst palikt nemainīga.

Kas ir konflikts?

konflikts (lat. conflictus – sadursme) – attiecīgajā laikā un telpā pretrunīgu tendenču vai interešu sadursme, kad nepieciešama individuālo, grupveida vai institucionāla atrisināšana. Neraugoties uz to, ka konflikts ir neizbēgama un normāla sazināšanās forma ņemot vērā, ka primārā savstarpējā mijiedarbība paredz indivīdu interešu atšķirību). Mūsdienu sabiedrība ir izveidojusi formālas (likumdošanas) un neformālas normas, lai ierobežotu vardarbību konfliktu situācijās. Sakarā ar to, ka izvairīties no konfliktiem nav iespējams, jau no bērnības ir jāmācās produktīvi (nevardarbīgi) risināt konfliktus. Katra konflikta produktīva atrisināšana attīsta arī indivīda pašregulācijas un sociālās spējas. Visus konfliktus var iedalīt trīs veidos: intrapsiholoģiskie (iekšēja velēšanu vai motīvu cīņā), interpshiloģiskie (starp cilvēkiem) un strapgrupu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants