Latviešu tautas tradīcijās Lieldienas ir pavasara svētki, kad savā ritējumā pa saules ceļu ir sasniedzis izlīdzinājumu pavasara saulgriežos. Lieldienas iezīmē pavasara ekliptikas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garumā. Turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties. Šādu pilnīgu gaismas uzvaru pār tumsu un Saules atmodu senās āriešu tautas atzīmējušas ar pavasara saulgriežu svinībām. Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Lieladiena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu - diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Kristīgā baznīca svin Lieldienas kā Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Lieldienas vienmēr svinētas svētdienā, bet senči tās svinējuši tai dienā, kad diena un nakts ir viena garuma – tātad ap 19. – 21. martu. Šis datums dabā nedaudz var mainīties attiecībā pret pašreiz izmantoto kalendāru. Vēstures avotos ir saglabājušās ziņas , ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētas veselu nedēļu, tad ierobežotas ar trīs dienām.
Ai, bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.…
