Etnocentrisma klātesamības novērošana pētnieciskajos darbos, vadoties no autoru darbiem

NOBEIGUMS
Pētot etnocentrisma, klātesamību pētnieciskajos darbos vadoties no autoru darbiem. Tika pakļauti analīzei nejauši izvēlēti piecu autoru darbi, kuros tad arī pēc rūpīgas datu izpētes tika konstatēti attiecīgi rezultāti.
Kā pirmais autors un viņa viedoklis par etnosocioloģiju tika piedāvāts amerikāņu pētnieks, Neilzs Smelsers.
N. Smelsers, Socioloģija, Ņudžersija, Prentis Halle, 1988. gads.
Smelsera darba nosaukums ir „Etnosu un rasu nevienlīdzība” no autora puses šis darbs tika veltīts situācijas izpētei Z-Amerikas valstī. Pēc Smelsera darba analīzes, tika konstatēts, ka viņa darbā nepiemīt etnocentriskais moments. Jo autors par etnosu migrāciju Amerikas kontinentā stāsta profesionāli nepieļaujot emocijas.
Autores , Gabdrahmanovas darbs ir veltīts padomju etnosocioloģijas izpētei jeb kā un balstoties uz ko strādāja padomju etnosociologi un kā tika radīti viņu darbi. Pēc Gadbrahmanovas darba analīzes, nākas secināt, ka viņas darbā nepiemīt etnocentriskais moments. Vēl vairāk viņa skaidro kāpēc, tas piemīt krievvalodīgajiem un, kas būtu jādara, lai izskaustu etnocentrismu Krievijā.
Popkova un citu autoru kolektīva darbs ir veltīts Eirāzijas tautu un tieši Sibīrijas kā tās neatņemamas sastāvdaļas izpētei. Ņemot vērā visu augstāk iegūto un ar faktiem apstiprināto informāciju nākas konstatēt visumā augstu etnocentrisma pakāpi konkrētajā zinātniskajā darbā. Šī darba subjektivitāti un vienpusību pamato arī tas fakts, ka pētnieki šī pētījuma veidošanā ir izmantojuši, praktiski tikai pašu veidotos avotus, par ko liecina literatūras saraksts, kur no piedāvātajām septiņām literatūras vienībām, tikai viens ir cita autora darbs. Savukārt šādu faktu konstatācija liek secināt, ka attiecīgais darbs ir akadēmiski neprofesionāls un nebaudāms, kas attiecīgi darbu padara interesantu un nepieciešamu tikai specifiskai un skaitliski nelielai cilvēku grupai.
Autors Južaņins darbu ir veltījis visumā un pat ļoti aktuālai problēmai, par etnosa kā tāda adoptāciju svešā vidē. Šī darba aktualitāti pastiprina, tas fakts, ka mūsdienās cilvēkam pārvietoties no teritorijas uz teritoriju tādā veidā atrasties starp cita etnosa pārstāvjiem fiziski nesagādā īpaši nekādas grūtība, taču problēma rodas adaptācijas procesam sākoties. Pēc Južaņina darba analīzes, tiek konstatēts, ka viņa darbā nepiemīt etnocentriskais moments. Vēl vairāk viņš savā darbā etnocentrismu neatbalsta[76.,4.]
…