Vairāk sarunā piedalās Roplainis un Indrānu tēvs, abi ir līdzīga gadagājuma, Edvarts ir jaunāks, taču Edvartam ir konflikts ar tēvu, līdz ar to, viņš vairāk runā ar Roplaini. Visi apspriež saimniecības lietas, Edvarts piedāvā kļūt par partneriem, taču Roplainis nepiekrīt, viņš vēlas pats savu vārdu nest. Edvarta un tēva starpā atkal sākās sarunas augstākos toņos, māte dzird to, viņas saruna ar Roplainieti ir iztraucēta. Nav brīnums, ka abas saimnieces sasēdušās blakus. Roplainiete ir gluži tikpat jauka un sirsnīga kā Indrānu māte, tikai Roplaiņu saimniecei nav tādas ģimenes problēmas kā Indrānietei.
Sarunas jau sāk rimties, tēja jau ir izdzerta, Matīsiņš ar Ievu atnākuši atpakaļ, sāk satumst, visi dodas uz mājām. Blaumanis pie sevis nomurmina: „Jā, ja tā padomā, esmu radījis diezgan līdzīgus tēlus. Interesanti, ka viņi bija sasēdušies kopā!”. Blaumanis ar priecīgu un mierīgu prātu var doties pie miera, jo katrs no viņa tēliem ir atraduši sev līdzīgos, visi savā starpā tagad ir pazīstami, zina viens otra problēmas.
…
