Sabiedrība savā attīstībā ir izstrādajusi noteiktas savstarpējo attiecību etiķetes normas. Izlītības un sporta darba vadītājam, un organizatoram, kā arī sporta pedagogam ir lietderīgi zināt un censties savā darbībā vienmēr ievērot eiropeiskas savstarpejo attiecību normas, kas aptver tādas kategorijas kā pieklājība, korektums, labestība, labvēlība, takts, iejūtība, vienkāršība, atklātums, precizitāte u.c.
Pieklājība ir kulturāla cilvēka galvenā pazīme. Par pieklajīgu dēvē uzvedību, kura atbilst dotā sabiedribā pieņemtām uzvedības normām un manierēm. Dažādās valstis un dažādām tautām tās var būt un ir ļoti atšķirigas. Un tomēr ir ari kaut kādas kopīgas pieklājības pazīmes, kā piemēram, uzmanība, cieņa, korektums, delikātums, taktiskums, iejūtība, laipnība u.c. Tā, piemēram, visā pasaulē pieņemts, ka korektums uzvedībā nozīmē atturību, stingrību, atteikšanos no jebkādas familiaritātes un personisku emociju izrādīšanas. Savā galējā pakāpē korektums kļūst nepatīkams ar savu pārmērīgo reglamentāciju. Tādējādi pieklājība var but brīvi sirsnīga, var būt atturīgi laipna, var būt stingri korekta, oficiāla. Šis nianses ir atkarīgas no attiecīgiem apstākliem, cilvēku savstarpējām attiecībām, viņu raksturu īpatnībām u.tml.
Vairums darbinieku cenšas būt pieklājīgi, tomēr ari šie pieklajīgie ir atsķirigi - daži mūsos rada pat pretīgumu, bet citi izraisa simpātijas. Varētu teikt, ka pastāv formālā pieklājība, kas var būt pat nicinoša, naidīga, un ir patiesa vai simpatiska pieklajiba, kas ir cieši saistita ar labestību. Tā nav viena no otras atdalāmas.
…
