No piedzimšanas brīža līdz mūža pēdējam mirklim cilvēks pilda dažādas sociālās lomas: viņš ir bērns, skolēns, students, karavīrs, tēvs, vectēvs, ierēdnis, padotais, priekšnieks, slimnieks un daudz kas cits. Lomas var būt arī negatīvas: cilvēks var kļūt par likumpārkāpēju, noziedznieku, apsūdzēto, notiesāto, narkomānu vai prostitūtu. Par šādu personu var teikt, ka tās rīcība ir novirzījusies no sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. Socioloģijā un kriminoloģijā šo rīcības novirzītību apzīmē ar terminu deviance (no latīņu de ‘no’ un via ‘ceļš’- tātad ‘necelība’), atsevišķu deviances gadījumu - ar terminu deviācija, bet indivīdu, kuram deviance piemīt, - ar terminu deviants.
Politiskās un antisociālās deviances ierobežošanā visbūtiskākā loma ir tiesiskajām un tikumiskajām normām, kā arī paražām un tradīcijām.
Tiesiskās normas - valsts institūciju pieņemti visiem obligāti vispārīgie rīcības noteikumi - ir oficiālās tiesību sistēmas pamatelements. Tajās precīzi norādīts, kādi rīcības akti ir tiesiskas deviācijas (kriminālnoziegumi, narkotiku lietošana, sabiedriskās kārtības pārkāpumi, nodarbošanās ar prostitūciju utt.) jeb, citādi sakot, ar kādu rīcību indivīds būs pārkāpis likumu.…
