Dziesma: ,,Rīga dimd” latv. t. dz. 9.gr.
Ienāk Gailis : Ki – ke – ri – gū, es arī gribu doties uz Rīgu.
Elita: Ko tu Rīgā darīsi?
Gailis: Es neesmu parasts gailis – paskaties kādas man košas spalvas, kāda ,man lepna gaita! Došos ceļā un kļūšu par Rīgas gaili – sēdēšu augsta torņa galiņā. Vai jūs zināt, kā gailis tika Rīgas baznīcu torņos? Klausieties, kā tas notika!
Reiz senos laikos dzīvoja gailītis un vistiņa. Viņi dzīvoja ļoti saticīgi. Kādu dienu gailītis iesēdināja vistiņu ratos un abi devās uz mežu tārpus ēst. Pēkšņi vistiņai kaklā iesprūda liels gabals, viņa aizrijās un sāka klepot. Gailītis uztraucies, iesēdināja vistiņu ratos un skriešus devās uz Rīgu pie ārsta, bet vistiņa izkrita no ratiem purvā. Gailītis centās viņu izvilkt, bet tas viņam neizdevās. Tad gailītis uzkāpa baznīcas tornī un vēroja purvu. Viņš cerēja, ka purvs kādu dienu izžūs un tad varēs vistiņu izvilkt. Tā gailītis vēl līdz šai dienai sēž Rīgas baznīcas tornī.
Dziesma: ,,Rīgas torņi” D. Rijnieka m. 8.gr.
Deja: ,,Kur tecēsi, tu, gailīti?” latv .t. d. 7.gr.
Daiga: Cik vien tālu gribi, vari doties,
Zemei pāri vari skatu sviest.
Tik pret dzimto zemi esi godīgs –
Vienmēr ceļo mājup atceries!
Arī mums laiks doties uz mājām, bet vispirms mums jāsalāpa vecais Rīgas tilts.
Rotaļa: ,,Caur veco Rīgas tiltu”
Tad sāk skanēt dziesma I. Kalniņš ,,Ceļš uz mājām” – bērni virknītē iziet līkloci pa zāli un dodas uz grupām.
…
