-
Kultūrpolitika Latvijas teātra nozarē
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Darba mērķi | 4 |
| 2. | Darba uzdevumi | 5 |
| 3. | Darbā izmantotā metodes uzdevumu izpildei | 6 |
| 4. | Kultrūrpolitikas īstenošanas instrumentu analīze | 7 |
| 4.1. | Politikas dokumetni | 7 |
| 4.2. | Likumi un citi normatīvie akti | 9 |
| 4.3. | Finanšu resursu un to piesaistes kārtība, fondi | 12 |
| 4.4. | Infrastruktūra | 15 |
| 4.5. | Pasākumi | 16 |
| 4.6. | Izglītības iegūšanas iespējas | 16 |
| 5. | Secinājumi | 18 |
| 6. | Izmantotās literatūras saraksts | 19 |
5. SECINĀJUMI
1. Teātra nozarei nav atsevišķu politisko uzdevumu.
2. Visas kultūras nozares attīstību nosaka „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015. gadam.
3. Teātru finansējumu būtu iespējams palielināt vairākos veidos: atstājot teātrim netipisku pasākumu (galvenokārt ar ēkas uzturēšanu saistītu kapitālieguldījumu) finansēšanu īpašniekam (valstij vai pašvaldībai), un citiem avotiem (VIP, ieņēmumi no valsts īpašuma izmantošanas), palielinot pašvaldību finansējumu teātriem (nesamazinot valsts), piesardzīgi palielinot biļešu cenas.
4. Pašlaik nav iespējams iegūt precīzu informāciju par visiem teātriem, ieskaitot teātru skaitu, jo teātri ietilpst vairākās statistiskās uzskaites klasēs, un visās klasēs kopā ar citiem uzņēmumiem.
5. Valsts teātru darbību regulē Kultūras institūciju likums. Šim likumam piemīt vairāki trūkumi. Turklāt, šo likumu neievēro pat Kultūras ministrija.
6. Lai uzlabotu teātru darbības finansēšanu, pārdomāt jautājumu par vienota teātru finanšu atbalsta fonda izveidošanu (papildus Kultūrkapitāla fondam). Šāds fonds varētu būt partneris ārvalstu finansējumu iegūšanā un administrēšanā.
7. Valsts dibinātos teātrus finansē valsts, taču neatkarīgajiem teātriem jāpiedalās konkursos, savukārt, par amatierteātriem rūpējas pašvaldības.
…
SECINĀJUMI 1. Teātra nozarei nav atsevišķu politisko uzdevumu. 2. Visas kultūras nozares attīstību nosaka „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015. gadam. 3. Teātru finansējumu būtu iespējams palielināt vairākos veidos: atstājot teātrim netipisku pasākumu (galvenokārt ar ēkas uzturēšanu saistītu kapitālieguldījumu) finansēšanu īpašniekam (valstij vai pašvaldībai), un citiem avotiem (VIP, ieņēmumi no valsts īpašuma izmantošanas), palielinot pašvaldību finansējumu teātriem (nesamazinot valsts), piesardzīgi palielinot biļešu cenas. 4. Pašlaik nav iespējams iegūt precīzu informāciju par visiem teātriem, ieskaitot teātru skaitu, jo teātri ietilpst vairākās statistiskās uzskaites klasēs, un visās klasēs kopā ar citiem uzņēmumiem. 5. Valsts teātru darbību regulē Kultūras institūciju likums. Šim likumam piemīt vairāki trūkumi. Turklāt, šo likumu neievēro pat Kultūras ministrija. 6. Lai uzlabotu teātru darbības finansēšanu, pārdomāt jautājumu par vienota teātru finanšu atbalsta fonda izveidošanu (papildus Kultūrkapitāla fondam). Šāds fonds varētu būt partneris ārvalstu finansējumu iegūšanā un administrēšanā. 7. Valsts dibinātos teātrus finansē valsts, taču neatkarīgajiem teātriem jāpiedalās konkursos, savukārt, par amatierteātriem rūpējas pašvaldības.
