Ofšora zonas
Banku likumdošana dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Šī likumdošana ir līdzīga, piemēram, ASV un Anglijā, bet Kaimanu salās un Menas salā banku likumdošana ir ļoti liberāla, un šajās valstīs ir arī ļoti liberāli nodokļu likumi (tax havens ), bet stingri likumi par uzņēmējdarbības noslēpumu neizpaušanu, kas dod iespēju slēpt uzņēmumu struktūru, darbību, finansiālo vērtību un dažkārt pat īpašnieku. Šajās valstīs likumdošana īpaši aizsargā uzņēmējus pret citu valstu nodokļu inspekciju izmeklēšanu. Parasti šīs valstis vai teritorijas arī nepiedalās nekādos starptautiskajos līgumos par nodokļu iekasēšanu, banku darbības reglamentēšanu un informācijas apmaiņu starp valdībām. Šajās valstīs nepastāv arī nekādas valūtas apmaiņas un tās pārvedumu kontroles.
Lai gan Singapūra, Hongkonga un Šveice tiek uzskatītas par nodokļu paradīzēm, īstie ofšora banku centri ir Nīderlandes Antiļu, Kaimanu salas (Netherlands Antilles, Cayman) un aptuveni 25 citas Nauru līdzīgas salu valstis.
Naudas bēgšana no ASV uz ofšora bankām sākās ar brīdi, kad Savienoto Valstu valdība sāka aplikt ar nodokli ārvalstīs nopelnītu ASV uzņēmēju naudu. Ar 1981.gadu ASV ķērās pie pasākumiem šīs naudas atgūšanai, iedibinot “Starptautisko banku iespējas” tā sauktajās “brīvajās zonās”, kuras bija atbrīvotas no parastās ASV banku likumdošanas darbības. Savienoto valstu teritorijā šādas zonas ir izveidotas Ņujorkā, Čikāgā, Maiami, Jaunorleānā un Sanfrancisko.
Apskatīsim pazīstamākās ofšora zonas.
…
