Aktualitāte. Mūsdienu sabiedrībā sociālo tīklu platformas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu, īpaši jauniešu un jaunu pieaugušo vidū. Pēc pēdējo gadu pētniecības datiem, vidējais sociālo tīklu lietotājs pavada vairāk nekā četras stundas dienā šajās platformās (Twenge & Campbell, 2018). Tomēr līdz ar šo intensīvo izmantošanu palielinājusies arī pārbūtņu, kurās dominē neirobioloģiski mehānismi, ieskaitant dopamīna signalizācijas sistēmu un tās saistību ar atkarības līdzīgu uzvedību. Pēc Sussman et al. (2011) pētījumiem, dopamīna sistēma spēlē kritsku lomu pozitīvā pastiprinājuma mehānismos, kas nosaka sociālo tīklu uzvedības pavedienus. Izpratne par šiem mehānismiem ir svarīga sabiedriskas veselības, izglītības un politikas perspektīvas kontekstā.
Pētījuma mērķis ir padziļināti analizēt neirobioloģiskos mehānismus, ar kuriem sociālo tīklu dizains un algoritmiski ieteikumi ietekmē dopamīna sistēmu, tādejādi veicot atkarības līdzīgu uzvedības pavedienus un psihosociālās sekas.…
