Piedaloties kolektīvās aktivitātēs, cilvēks iemācās uzvesties dažādās sociālās situācijās. Nedz ģimenē, skolā, attiecībās ar draugiem, nedz vietējā veikalā, pastā vai poliklīnikā mēs parasti sev nevaicājam, kādā sociālajā „teātrī” pašreiz spēlējam un kāda loma mums tajā paredzēta. Visu „repertuāru” mēs esam tik labi iemācījušies, ka ikvienā no daudzajām lomām iejūtamies automātiski. Taču citādi ir tad, ja esam nepazīstamā situācijā, kur mums nav zināma sava loma, piemēram, pirmo reizi nonākot skolā, augstskolā vai slimnīcā. Lomas nodrošina normatīvas ekspektācijas un standartus, lai paredzētu svešinieka uzvedību un pielāgotu reakcijas. Uzvedība, kas neatbilst ieņemtajai lomai izraisa apjukumu un niknumu apkārtējos. Lomu konceptu izstrādā atkarībā no indivīda un sociālās organizācijas attiecībām. Loma ir pienākumu, tiesību un obligāciju kopums, kas atkarīgs no attiecīgās sociālās pozīcijas.
Var būt starppersonu lomas un individuālās lomas (tā uzvedība, ko gaidām paši no sevis). …
