Vidusskolā mācās dažādi skolēni – tie, kuriem labi padodas sports, mācības vai mūzika, aktīvie sabiedriskās dzīves organizētāji, kā arī tādi, kuriem nepadodas pilnīgi nekas.
Arī mazais Ričijs skolā bija īsts neveiksminieks – viņam lāgā neveicās ne rēķināšana, ne lasīšana. Cipari uz papīra šķita bezjēdzīgi un burti – galīgi nesakarīgi. Skolotāji domāja, ka viņš ir ārkārtīgi slinks bērns, tādēļ bieži rāja viņu. Ričija skolas laikā par disleksiju gan neko nezināja. Un tā zēnam sagādāja milzu galvassāpes.
Lieki piebilst, ka vidusskolas eksāmenos Ričardam veicās pavisam bēdīgi. Tādēļ 16 gadu vecumā viņš nolēma pamest mācības. Saņemot dokumentus, skolas direktors viņam teica: „Ričard, vai nu tu kļūsi par cietumnieku, vai par biznesmeni.”
Jūs droši vien nodomājāt, ka Ričards kļuva par biznesmeni? Tieši tā! …
