Vērtējums:
Publicēts: 22.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 1.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 2.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 3.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 4.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 5.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 6.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Lai skaidrak noteiktu psihologijas vestures ka zinatnes priekšmetu, primari nepieciesams izprast psihologijas priekšmeta evolūciju vispār. Par savu rašanos psiholoģija var būt pateicīga grieķu mitologijai.
Vārds “psiholoģija” apvieno sevī divus grieku vārdus psyhe – dvēseles un logos – mācība, ziņtne. Burtisks vārda “psihologija” tulkojums no griķu valodas latviešu valodā būtu – “zinātne par dvēseli”.
Pirmo reizi vārdu “psiholoģija” lietoja garīdznieks Honkleniuss 1590. gadā. Zinātnē šo vārdu ieviesa Kristiāns Volfs(1679. – 1754.). Viņš izmantoja to savos 1732. – 1734. gadā publicētajos darbos “Racionālā psihologija” un “Empīriskā psiholoģija”.
Vārda “ psiholoģija” sentimentaliskā jēga mūsdienās neapstrīdami atšķiras no tā sākotnejās izpratnes. Šodien psihologija ir zinatne par psihes attīstības un funkcionēšanas likumsakarībām. Psihe tādējādi vairs nav jāsaprot kā cilvēka ķermenī mītošā “dvēsele”, kaut arī pats vārds ir cēlies no grieķu psihikos – dvēselisks. Šodien ta sentimentāliskajā jēgā ir cits saturs. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants