-
Ivara Selecka dokumentālo filmu aktualitāte mūsdienās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Dokumentālais kino | 5 |
| 1.1. | Kino sākums | 5 |
| 1.2. | Dokumentālais kino | 5 |
| 2. | Latvijas dokumentālais kino | 11 |
| 2.1. | Kino sākums Latvijā | 11 |
| 2.2. | Latvijas dokumentālais kino | 11 |
| 2.3. | Dokumentālā kino attīstība mūsdienās | 14 |
| 3. | Ivara Selecka dokumentālais kino | 15 |
| 4. | Kontentanalīze | 18 |
| 4.1. | Dokumentālā filma “Apcirķņi” (1973) | 18 |
| 4.2. | Dokumentālā filma “Šķērsiela” (1988) | 19 |
| 4.3. | Ivara Selecka dokumentālo filmu “Apcirkņi” (1973) un “Šķērsiela” (1988) salīdzinājums tēmu aktualitāte mūsdienās | 21 |
| Secinājumi | 24 | |
| Priekšlikumi | 25 | |
| Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts | 26 |
Kopumā abās dokumentālajās filmās tiek apskatīta vienkāršo cilvēku dzīve, kas dalās divās daļās: cilvēki, kas tendēti uz izaugsmi, kas ar savu darbu/ieguldījumu vēlas kaut ko mainīt sasniedzot mērķus un cilvēki, kuri vienkārši eksistē, bez cerībām uz nākotni, paļaujoties uz pašplūsmu. Skatītāji redz tās pašas vērtības, kas ir saglabājušās arī mūsdienās - eksistenciālās vērtības, kas ietver dabu, dzīvi, veselību un dzimtas turpināšanu, ekonomiskās vērtības - atdevi, darbu, prasmi un kompetenci noteiktajam darbam, kā arī transcendentālās vērtības - kalpošanu, piederību un reliģiju kopumā.
Darba autore secina, ka neskatoties uz to, ka I.Selecka dokumentālās filmas un tajās ietvertās tēmas ir veidotas pirms trīsdesmit gadiem un vairāk, tās nav zaudējušas savu aktualitāti mūsdienās, to apliecina atslēgasvārdi : zeme; debesis; daba, kas mūs ietver un baro; dzimtās mājas; uguns, paaudzes; mīlestība; laime; ticība; veselība; cerība. Un vārdi, kas nedara mums godu – slinkums, dzeršana un korupcija.
SECINĀJUMI
1. Dokomentālās filmas tiek definētas dažādos žanros, apkašžanros un veidos.
2. Dokumentālā kino galvenais uzdevums atspoguļot reālus notikumus, ievērojot pamatprincipu fiksēt un saglabāt patiesus notikumus, kā vēstures liecības.
3. Mainoties valsts iekārtai un likumdošanai mainās dokomentālais kino Latvijā.
4. Ivara Selecka dokumentālajās filmās “Apcirkņi”(1973) un “Šķērsiela”(1988) ir saskatāma sižetiska līdzība.
5. Ivara Selecka dokumentālās filmas ir kā apliecinājums tam, ka filmās atspoguļotās tēmas aktualitāti ir saglabājušās arī līdz mūsdienām.
…
Mūsdienu kino nav iedomājams bez pašiem primssākumiem. Latvijā kā jau visur pasaulē kino sākās ar dokumentālo kino un tā ir svarīga kultūras daļa, kuru ir vērts izzināt un saprast tā attīstību. Dokumentālais kino Latvijā ilgu laiku bija izteiksmīgākais kino žanrs par kura attīstību rūpējās vairāki lieliski režisori un operatori. Lielu nospiedumu Latvijas dokumentalā kino vēsturē ir atstājis vecākais strādājošaias kino režisors un operators Ivars Seleckis. Kopumā Ivars Seleckis ir strādājis pie vairāk kā 30 doku-mentālajām filmām. Ar 1970. gada filmu “Valmieras meitenes” sākās jauns latviešu dokumentālo filmu posms, kurā sāka apskatīt tā laika sociālas problēmas, Jaunā virziena ietvaros lielu atzinību guva arī paša Ivara Selecka filma “Sieviete, kuru gaida”. Viena no atpazīstamākajām filmām ir 1988. gadā uzņemtā “Šķērsiela”. Tā ieguvusi Fēliksa balvu kā labākā dokumentālā filma.
