-
Nāves jautājuma risinājums latviešu folklorā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| Dievi, kas atbild par cilvēka dzīves došanu un ņemšanu | 4 | |
| Pirmā diena | 7 | |
| 4. | Otrā diena | 11 |
| 5. | Trešā diena | 14 |
| 6. | Secinājumi | 16 |
| 7. | Izmantotās literatūras saraksts | 17 |
| 8. | Pielikums | 18 |
Ievads
Šis darbs ir par tēmu „Nāves jautājuma risinājums latviešu folklorā” kultūras vēstures jomā. Šī tēma izvēlēta balstoties uz iepriekšējā gada pētījumu par dzīvības jautājuma risinājumu. Viss darbs tiek veidots kā šīs tēmas turpinājums.
Šogad pētot nāves jautājumu latviešu folklorā uzstādīju sev mērķi uzzināt tiešu procesijas norisi pa stundām un kā šī procesija mainījusies ienākot mūsu zemē kristietībai. Tāpat vēlos izpētīt kādi bija senie gari un dievi, kas vadīja pēcnāves dzīvi.
Šie arī ir mani mērķi, rakstot šo darbu. Ceru iegūt atbildes uz šiem jautājumiem un uzzināt daudz jauna par seno latviešu parašām.
1.nodaļa
Dievi, kas atbild par cilvēka
dzīvības došanu un ņemšanu
Dievs ir viens no dieviem, kurus senie latvieši aizguva no kristietības. Bīskaps Alberts ar krustnešiem apmetoties Daugavas lejtecē, izplatīja jauno ticību Baltijas valstu teritorijā un dažkārt ar varu piespieda cilvēkus to pieņemt.
Neskatoties uz to, ka Dievs bieži rīkojas kopā ar citiem dieviem, senlatvieši viņu tomēr uzskatīja par galveno dzīvības “devēju un ņēmēju”(1;99)
…
Šajā darbā ir ieļautas vairākas latviešu tautas dzīvības svētku norises, tādas kā – nāves brīdis, vāķēšana, izvadīšana, bedīšana smilšu kalnā un mantas dalīšana. Tiek izklāstīti argumenti kādēļ šie svētki tik svarīgi un ar ko šis svarīgums izpaužas. Darbs vēsta arī par senlatvieša dzīves norisi un mitoloģiju. Tiek stāstīts par to kādas dzīvības un nāves dievības pastāvēja senlatviešu mitoloģijā un par ko tās atbildēja, ko ņēma un ko deva.
