Napoleons ir iespaidīga personība, to vēsturē atceras un piemin bieži, jo viņš parādīja savas dažādās un negaidītās domāšanas puses. Vai Napoleons pareizi visu darīja vai nē un kāpēc viņš kļuva par vēsturisku personību? To nāksies izsecināt no viņa veiksmēm un taktikām.
1815. gada 26. februārī Napoleons pameta Elbas salu un kopā ar sev uzticamiem palīgiem un karavīriem (~1100) devās uz Franciju. 1815. gada 1. martā Napoleona armija sasniedza Francijas krastu un devās Grenobles virzienā. Tā kā tautas slāņi bija neapmierināti ar pastāvošo Burbonu dinastiju, viņi atbalstīja Napoleonu. Arvien vairāk armijas daļu pārgāja Napoleona pusē, un Napoleona armijas skaitliskais sastāvs strauji pieauga, tāpēc var secināt vienu, ka viņš zināja, kur cilvēki ir neapmierināti un varētu iet viņa pusē un tas attaisnojās.
Naktī no 19. uz 20. martu karalis Ludviķis XVIII paniskās bailēs ar visu ģimeni bēga uz Lilli. Napoleona armija tikai tuvojās Funteblo, bet Parīzē, imperatora pilī, tika norauts baltais karogs. Tā vietā nāca trīskrāsainais – Francijas revolūcijas karogs. 1815. gada 20. martā 21 00 Napoleons ienāca pilī. Pēc divu gadu zaudējumiem un kļūdām šī pavasara diena likās kā atgriešanās uz laimes un uzvaru ceļa, bet, kā izrādījās, šī bija viena no pēdējām laimīgajām dienām viņa dzīvē.…
