Juridiskā analīze un tiesību normu piemērošana

1.uzdevums. Vispārējo tiesību principu satura atklāšana Satversmes tiesas spriedumos.
2005.gadā:
- Taisnīguma princips
Ietver prasības, kas jāievēro, lai lietu izskatīšanas procedūra būtu taisnīga. Viena no tām ir prasība nodrošināt personai tiesības tikt uzklausītai izskatāmajā jautājumā (Lietā Nr.2005–08–01).
- Vienlīdzības princips
Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91.pantu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats (lietā Nr.2005–08–01).
Satversmes tiesa ir secinājusi , ka tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos. Tikai tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv objektīvs un saprātīgs pamats, vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, vai vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos.
- Samērīguma princips
Pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips. Tādējādi tiesai jāizvērtē, vai apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums atbilst šādām prasībām:
a) vai tas ir noteikts ar likumu;
b) vai tas atbilst leģitīmam mērķim, kuru valsts vēlas sasniegt, nosakot šo ierobežojumu;
c) vai tas atbilst samērīguma principam (lietā Nr.2005-09-01)
Lai ierobežojums būtu attaisnojams, tam vajagot atbilst samērīguma principam, proti, jābūt nodrošinātam līdzsvaram starp leģitīmo mērķi, no vienas puses, un personas pieeju tiesai, no otras puses (lietā Nr.2005-18-01).
- Nevainīguma prezumpcija
Satversmes 92.panta otrais teikums nosaka, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Šajā normā tiek nostiprināts viens no svarīgākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem (lietā Nr.2005-22-01).

2006.gadā:
- Samērīguma princips
Tomēr nav pieļaujama patvaļīga pamattiesību ierobežošana. Tās var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība (lietā Nr.2006-03-0106).
…