Modernisma laikā pieauga interese par vīriešiem un viņu problēmām. Attīstoties feminismam un pieaugot sieviešu konkurencei darba tirgū, vīrieši saskārās ar problēmām ģimenē, bezdarbu. Šo problēmu parādīšanās sabiedrībā radīja jaunu identitāti vīriešu dzimumam – „jaunais vīrietis” – vīrietis, kurš iesaistās mājas darbos, bērnu kopšanā un audzināšanā. Postmodernismā dzimtei ģimenes attiecībās ir nenozīmīga loma. Vairs nav runa par māti un tēvu, tie biežāk tiek saukti par vecākiem, vēl biežāk – partneriem. Par vīrieti un vīrišķību nevar runāt tikai vienpusēji, vīrišķība var būt daudzpusīga un piederēt ne tikai vīrietim.
20.gadsimtā un arī mūsdienās vēl aizvien sabiedrībā nereti uz noteiktu dzimumu tiek attiecinātas noteiktas dzimtes īpašības un lomas. Tomēr popkultūra, mūsu dzīvēs ienesot tās produkciju, piemēram, filmas, šos tradicionālos uzskatus par sievieti un vīrieti apgāž. No vienas puses tas ir labi, jo parāda sabiedrības daudzveidību, māca iecietību, sniedz iespējas, bet no otras puses, tas rada arī visatļautības iespaidu, ģimeņu izšķiršanu un netradicionālus audzināšanas paņēmienus, kuri var slikti ietekmēt nākamo paaudzi.
…
