Citi pētījums apstiprina faktu, ka ORIF taktika ir mazāk sāpīga pacientam, ir ar labāku oklūzijas prognozi, labākiem klīniskajiem un radioloģiskajiem rezultātiem. Cits pētījums pierādīja, ka intraoperatīvas un postoperatīvas komplikācijas (asimetrija, reziduālas sāpes, temparomandibulārās locītavas nestabilitāte, maloklūzija) izvēloties kādu no abām metodēm ir minimālās, maznozīmīgas. N. facialis bojājums tika atzīmēts tikai pie ORIF, CR tika asociēts ar vēlīnu kustību traucējumu izzušanu.
Tā tad varam secināt, ka abas šīs metodes ir efektīvas mandibulāro lūzumu gadījumā, taču jaunas taktikas izstrāde vai uzlabojumi šīm metodēm, varētu veicināt rezultātu uzlabošanos intraoperatīvi un postoperatīvi. Joprojām trūkst pietiekami daudz datu, lai veidotu vienotas klīniskas rekomendācijas. Esošos pētījuma rezultātus būtu vēlams apstiprināt arī citās valstīs. …
