Preču ražošana radās Senajā Ēģiptē un Babilonijā, pirmatnējās kopienas iekārtas perioda beigās, bet jau verdzības un feodālās sabiedrības apstākļos nepastāvēja kā visaptveroša ekonomiska parādība. Preču ražošana iegūst vispārējo raksturu tikai noteiktā vēsturiskās attīstības posmā – ar sabiedriskās darba dalīšanas attīstību un ražošanas specializāciju, kā arī ekonomiskā savrupība. Attīstoties preču ražošana veidojas pamatu tirgus ekonomikai.1
Jaunākajā laikā pastāvēja galvenokārt divi ekonomikas veidi: brīvā tirgus ekonomika un komandekonomika. Tās ir absolūti pretstati.
Brīvajā tirgus ekonomikā resursu sadale notiek tikai ar tirgus starpniecību, bet komandekonomikā darba cilvēka savienošana ar ražošanas līdzekļiem notiek tieši(bez tirgus).
Brīvās tirgus ekonomikas pastāvēšanas obligātais nosacījums ir privātīpašums, bet komandekonomikā ražošanas līdzekļi ir sabiedriskais īpašums, ir valsts (tautas īpašums) un kooperatīvu, kolhozu īpašums.
Tirgus ekonomikas apstākļos darbojas homo economicus ar savām personīgām interesēm un to raksturo brīva uzņēmējdarbība un ekonomiskā iniciatīva, bet komandekonomikā privātā iniciatīva ir praktiski aizliegta un darba veicēji pārvalda ražošanu un izmanto saražoto produkciju visas tautas interesēs, nevis savās.…
