Paaugstināta interese par medievistiku 19. gs. ir uzlūkojama kā pretstats industrializācijai. Līdz ar to šis ir brīdis, kad arī parastam vidusšķiras pārstāvim ir pieejams ideāla valdnieka/cilvēka tēls. No elites varoņa viņš kļūst par visu britu varoni. Artūra tēlu apspēlēja ne tikai angļu autori, bet arī skoti, velsieši un īri. Sākot ar 18. gs. beigām 19. gs. sākumu cilvēki sāk asociēt Lielbritāniju kurā viņi dzīvo ar kādreizējo valsti/zemi, kurā valdīja karalis Artūrs. Viņi redz savā ziņā nepārtrauktību. Karalis Artūrs kļūst par britu lepnumu, uzvaras un militārās slavas simbols, viņam būtu jālīdzinās. Sākoties Napoleona kariem britiem bija raksturīgs liels patriotiskais pacēlums, kuram raksturīga arī plaša arturiānas ekspluatācija. Mīts par karali Artūru iedrošināja britus doties kaujā, bet grūtos brīžos deva cerību. Galīga mitoloģizācija saistāma ar leģendu par to, ka Artūrs neesot miris un krīzes brīdī viņš nāks un glābs britus. Ņemot vērā, ka viens no varonīgākiem Napoleona karu laika britu karavadoņiem bija lords Vellingtons, tad arī viņā saskatīja Artūru, kurš glābj Lielbritāniju no ienaidnieka - Napoleona. Interesanti, ka pēc 1815. g. šis te Artūra karavadoņa tēls bija izzudis. …
