Austrālija

Austrālijas kontinentu aizņem Austrālijas savienība, kurai pieder arī Tasmānijas sala un vairākas mazākas salas Klusajā un Indijas okeānā.
Teritorijas ģeogrāfiskais novietojums un lielā platība noteikusi dabas apstākļu un resursu daudzveidību.
Austrālija atrodas galvenokārt tropu un subtropu joslās.2/5 teritorijas aizņem tuksneši un pustuksneši.
60% kontinenta ietilpst beznoteces apgabalos. Virszemes ūdeņu deficītu kompensē artēzisko ūdeņu krājumi (Lielais artēziskais baseins – 1,7 milj.km2).
Mitrie ekvatoriālie meži un mangrovju audzes aizņem 5% Austrālijas teritorijas.40% teritorijas aizņem cietlapju meži un krūmāji. Mežos 85% no visiem kokiem ir eikalipti (vairāk nekā 600 sugu), kuri dod vērtīgu koksni un ēterisko eļļu, ko izmanto izmanto medicīnā , un 500 sugu akācijas. Meži atrodas Austrālijas ziemeļu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu piekrastē un Tasmānijas salā. Kopš eiropiešu ieceļošanas Austrālijā ir izcirsti apmēram 50% mežu un krūmāju. To vietā iekārtotas aitu un liellopu ganības.
Austrālijā ir daudz primitīvu un reliktu endēmu dzīvnieku un augu.
Austrālijā ir vairāk nekā 2000 nacionālo parku un rezervātu.
Kontinenta pamatu veido Austrālijas platforma, kas izceļas ar lielu minerālresursu daudzveidību un bagātību.
Valsts ir bagāta ar akmeņoglēm un brūnoglēm, dzelzs, vara, polimetālu rūdām, naftu un gāzi. Sevišķi nozīmīgi ir boksītu un urānu rūdas krājumi.
Keipjorkas pussalā ir pasaulē lielākās boksītu atradnes, tajās boksīti satur 50-60% mālzemes. Boksītus iegūst atklātos karjeros, tos Gladstonas rūpnīcā pārstrādā mālzemē. Austrālijā iegūst 40% no pasaules boksītiem un ražo 37% no pasaules mālzemes.…