Vācu komponists Ludvigs van Bēthovens (1770 - 1827) ir mūzikas ģēnijs, kura daiļrade iezīmē pāreju no klasicisma uz romantismu. Viņš sacerējis daudz kamermūzikas, kā arī stīgu kvartetus un klaviermūziku. Autors uzrakstījis deviņas simfonijas, līdz pilnībai izkopdams simfonijas formu.
Ludvigs van Bēthovens ir dzimis Bonnā, 1770. gada 16. decembrī, nabadzīga nameļa nonīkušā bēniņu dzīvoklī. Pēc izcelšanās komponists ir flāms. Viņa tēvs hronisks dzērājs, gluži neinteliģents cilvēks, dziedāja korī. Māte – kalpone, pavāra meita, atraitne, kas pirmajā laulībā bija apprecējusies ar sulaini.
Bēthovena skarbajai bērnībai trūka tā ģimenes maiguma, kādu baudīja daudz laimīgākais Mocarts. No paša sākuma dzīve viņu ierāva bēdīgā un rupjā cīņā. Tēvs gribēja izmantot zēna dotības un viņu padarīt par brīnumbērnu. Četrus gadus veco zēnu tēvs piespieda stundām ilgi vingrināties gan vijoļspēlē, gan klavierspēlē.…
