1.Rietumeiropas valodas
Pēc Romas impērijas sabrukuma izveidojās divas atsevišķas impērijas – Rietumromas impērija un Austrumromas impērijas, kurās pēc tam veidojās atšķirīgāka kultūra vienai no otras, arī literatūra, kā arī valstīs, kuras izveidojās no Rietumromas impērijas pajukšanas. Rietumeiropa bija romanizēta un dominēja katoļu baznīcas, tādēļ izplatīta bija latīņu valoda, kura arī tika izmantota par galveno rakstības valodu, pat valstīs, kuras nekad netika romanizētas. Toties šī valoda tika vēlāk vulgarizēta un dažādās vietās piemita lokāla nokrāsa, kuru rezultātā radās tās saucamās romāņu valodas – franču, itāļu, spāņu, portugāļu u.c. Būtībā viss tika pierakstīts latīņu valodā, tikai eposi tika rakstīti attiecīgās valsts valodā. Viduslaiku literatūrai raksturīga anonimitāte, jo autora loma šajā laikā tika uzskatīta par maznozīmīgu.
2.Attīstības faktori
Viduslaiku literatūras attīstību noteica trīs faktori – tautas tradīcijas, antīkās pasaules kultūras un kristietības ietekme. Rietumeiropā bija nostiprinājušās daudzas barbaru ciltis no lielās staigāšanas, kuriem bija jau labi attīstīta dzeja, kura arī kļuva par pamatu Eiropas literatūras turpmākajai attīstībai.…
