Trauksme. Ar trauksmi saistītie traucējumi. Fobijas

Bieži vien ikdienā mēs sastopamies ar daudz un dažādām situācijām, kuras mums uzdzen stresu, kuras mūs satrauc, bet mēs parvaram satraukumu un turpinam savas ikdienas gaitas, bet ir momenti kad, trauksmes sajūta nepāriet un var rasties psihiski traucējumi
Trauksme kā simptoms
Trauksme ir viens no cilvēka dzīves nosacījumiem. Tāpat kā sāpes ir organisma reakcija uz fizisku ievainojumu, spēja jūst trauksmi ir viena no svarīgākajām aizsargfunkcijām mūsu eksistencē un ir noteicoša mūsu izdzīvošanai. Tātad trauksme pati par sevi nav nekas slimīgs, bet gadījumos, kad trauksme prasa daudz dvēseles spēka, nogurdina, viegli ierosinās un cilvēkam ir grūti savaldīties, jāuzskata tās simptomi par dziļāku psihisku traucējumu.
Strādājot ar pacientu svarīgi precizēt, vai tā būs trauksme, kas izteikti saistīta ar ilgstošām problēmām vai konfliktiem cilvēka dzīves situācijā reaktīva trauksme. Vai šis cilvēks lielāko dzīves daļu ir bijis viegli ievainojams, aizkaitināms un viņam ir raksturīga nedrošības sajūta, kuru viņš mēģina apslēpt pārmērīgi dzerot, smēķējot, autodestrutīvi rīkojoties vai neadekvāti pārmērīgi pieķeroties kādai citai personībai. Pēdējā gadījumā tā var būt vai nu personība ar robežstruktūru (neskatoties uz to, kā cilvēks var relatīvi labi funkcionēt sabiedrībā), vai arī psihotiskā personība, kurai ir izteikti vēl dziļākie domāšanas, uztveres un rīcību traucējumi.
Cilvēka personības garīgo stāvokli shematiski iespējams attēlot ar dinamiskās skalas palīdzību, kas ieskauj hipotētisku normu, kuru vairāk apraksta teorētiski, neirotisku vai komplementāru personību, kura sastāda klīnisku normu un kurai var būt īstie neirotiskie traucējumi. Tas ir svarīgi tāpēc, ka bieži neirotiskā spektra slimības apsedz robežpersonības problēmas. Tādā gadījumā neirozei būs smagāka norise un hronifikācijas tendences. Piemēram, agorafobija, ir neiroze, kuru bieži sastop cilvēkiem ar robežstruktūru un atkarības problemātiku. Kā likums, cilvēkiem kuriem ir personības struktūras traucējumi (1.att.) var būt neirotiskā simptomātika kopā ar savam personības tipam raksturīgām pazīmēm, bet neirotiskai personībai nekad nevar būt murgi, halucinācijas, derealizācijas sajūta vai vāja impulsu kontrole.…