Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 1.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 2.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 3.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 4.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 5.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 6.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 7.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 8.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 9.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 10.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 11.
  • Referāts 'Divu psihoterapijas tehniku salīdzinājums', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Psihoterapija ir ļoti līdzīga psiholoģiskajai konsultēšanai. Protams es šobrīd mācos psiholoģisko konsultēšanu, bet zināt psihoterapijas ir ļoti nepieciešams tā iemesla dēļ, ka psiholoģiskajā konsultēšanā psihologs var izmantot tās pašas metodes un tehnikas, ko psihoterapijā.
Mans priekšstats par psihologa karjeru ir sekojošs. Psihologam ir divi ceļi: viens – tas ir praktiskais ceļš, kurš agri vai vēlo noved pie psihoterapijas, jo psihoterapija ir padziļinātā psiholoģiskā konsultēšana vai otrs – kas ir zinātniskais ceļš, kurā psihologs nodarbojas ar zinātniskajiem atklājumiem, lasa lekcijas, strādā pie pētījumiem, izstrādā jaunas pieejas un virzienus vai pielāgo esošos virzienus dažādām cilvēku grupām.
Abos šajos ceļos ir nepieciešamas psihoterapeita zināšanas. Psihologam nav obligāti jākļūst par psihoterapeitu, bet „zināt kas tas ir un ar ko to ēd” vajadzētu.
Mans darba mērķis ir:
izanalizēt literatūras avotus par divu psihoterapijas tehniku salīdzināšanu, kā arī sniegt secinājumus.
Uzdevumi:
1) teorētiski analizēt literatūras avotus par divu psihoterapijas tehniku salīdzināšanu;
2) pamatojoties uz teorētisko analīzi salīdzināt mākslas terapiju ar uz ķermeni orientēto terapiju kā psihoterapijas tehnikas;
2) pamatojoties uz teorētiskās analīzes laikā gūto informāciju sniegt secinājumus.
Psihoterapija – teorētiski un metodoloģiski pamatots psiholoģisko metožu kopums, kurš nodrošina, atvieglo vai maina traucējošas vai neadaptīvas domāšanas, uzvedības, rakstura vai emociju izpausmes. Psihoterapija palīdz arī tālāk attīstīt personības garīgo, psihisko izaugsmi. Psihoterapija atšķiras no somatiskajās ieejām, kurās izmanto somatiskus līdzekļus, piemēram, medikamentus, ķirurģiju vai elektroniskus strāvojumus. 1
Ja skatās kādas ir atšķirības starp konsultēšanu un psihoterapiju, ir jāsecina, ka:
- Terapijas laikā iespējams dziļāks apzināšanās līmenis un izmaiņas nekā konsultēšanā.
- Problēmu raksturs. Konsultēšanā tiek risināta kāda konkrēta problēma, bet psihoterapijā – plašāks problēmu klāsts.
- Cik dziļi tiek skarta personība. Terapijas laikā tiek realizēta dziļāka iedarbība uz cilvēku.
- Sesiju daudzums. Konsultēšanas cikls būs īsāks nekā psihoterapijai atvēlētais laiks.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants