Emigranti nav tikai pagātne, arī mūsdienās cilvēki tiek padzīti no savas valsts, piemēram, palestīnieši, alžīrieši. Par to raksta medijos, taču grāmatās visbiežāk attēloti pagātnes notikumi. Spilgts piemērs šajā tēmā latviešu literatūrā ir Gundara Kalves likteņstāsts “Līnis”. Bieži rodas jautājums, kur emigrants spēj rast garīgo un fizisko spēku un kādas izjūtas viņu pārņem tur, svešumā.
Emigrants ir piespiedu vai labprātīgā kārtā no savas valsts izceļojušais. “Līnī” tā ir latviešu emigrante piespiedu kārtā- Līva Lūse. Viņas un daudzu citu latviešu sāpju ceļš sākās 1941. gadā, kad ar vilcienu no Krustpils tiek izsūtītas uz Urāliem drošai bojāejai... Pati galvenā izjūta, kas viņus pārņem, ir nepārvaramas ilgas pēc mājām.
Kad Līva atstāja Krustpils dzelzceļa staciju, viņai likās, ka saikne ar sen pazīto pasaules daļiņu, visu līdz šim tuvo un mīlēto tiek pārrauta. …
